pirmdiena, 2011. gada 25. jūlijs

25.07.2011. (SPARK konference)

Šis būs emocionāls ieraksts par pieķeršanos, reliģiju, karu, brīvību un mīlestību. Romāna cienīgs apraksts, bet tas nebūs romāns. Jau iepriekš minēju, ka beidzot esam visi 15 trainees šeit. Kā pēdējais ieradās ēģiptietis – izskatīgs, nedaudz tumšas ādas krāsas vīrietis, kurš nepārtraukti smaida, smejas, joko un rada pozitīvu gaisotni, bet pirms gulētiešanas saviem istabas biedriem saka, ka viņus mīl. Atklāsme par kultūru atšķirībām mani pārņēma seminārā spēles laikā. Tika izspēlēta etīde par diviem mīlniekiem, šķēršļiem viņu starpā, līdzekļiem kā tos pārvarēt un personām, kuras var palīdzēt vai traucēt. Pēc etīdes noskatīšanās katram subjektīvi vajadzēja izveidot varoņu rangu pēc vainīguma pakāpes. Lai izpildītu nākamo uzdevumu bija nepieciešams sadalīties 10 cilvēku grupās un kolektīvi izveidot varoņu rangu. It kā vienkāršs uzdevums, bet mēs nespējām vienoties. Kāpēc? Jo katram ir savi uzskati, pārliecība, principi un uzvedības skala, kuru ievērot. Katrs ir audzināts vadoties pēc tradīcijām, kultūras un sabiedrības. Kāpēc man visvainīgākā šķita grēcīgā meitene un jūrnieks, kurš izmantoja situāciju, bet ēģiptietim vainīgākā šķita māte, kura nedeva padomu savai meitai. Mums tika dotas piecas minūtes, lai vienotos, bet nespējām.
Kad nakts ballīte sāka apsīkt enerģijas apjoma ziņā, es ar ēģiptieti devos uz upi. Donava ir robežšķirtne starp Rumāniju un Bulgāriju, un šī upe atradās 10 minūšu gājiena attālumā no mūsu viesnīcas Calafadā. Interesantas emocijas mani pārņēma sēžot Rumānijas pludmalē un skatoties uz Bulgāriju. Bulgāru puse ir sākusi celt tiltu un tikusi apmēram līdz vidum, kamēr rumāņi ir ielikuši labi ja pamatus. Pludmale bija diezgan akmeņaina un netīra(nevar salīdzināt ar Latvijas jūras krastu). Lai tur vai kas, bet kompānija bija lieliska.
Cik bieži Tu aizdomājies par zemi, kurā dzīvo? Cik bieži Tu saki paldies, ka Tev ir sava valsts, valoda un tradīcijas? Vai Tu spētu dzīvot normālu ikdienas dzīvi, ja nepārtraukti dzirdētu ložu skaņas traucamies gar skolu, nezinātu vai rīt saņemsi pārtiku un tīru ūdeni? Es nespētu! Kā Tu vari gausties par politiķu nekompetenci un muļķīgajiem tautiešiem, kuri it kā visu dara nepareizi, bet nespēj pateikt paldies par to, ka esi dzīvs! Ko Tu esi darījis, lai ļautu justies laimīgai savai ģimenei vai vispār cilvēkiem kopumā? Vai Tu saki saviem ģimenes locekļiem – es Jūs mīlu? Ja pēc šo vārdu izlasīšanas jūti dusmas, vai meklē attaisnojumus, tad droši vari turpināt dzīvot koka kastē. Pārmaiņas sākas ar Tevi pašu! Pasaulē ir lielākas problēmas par „šodien negribu strādāt”, „stulbie politiķi neko nesaprot” vai „man beidzās cigaretes”. Šeit es varētu arī pieminēt vīrieša cieņu attiecībā uz sievieti un otrādāk, lai neizklausītos feministiska. Neuzskatu, ka reliģijai ir jāvalda pār cilvēku, bet reliģiski cilvēki ir mobilizētāki un izjūt lielāku cieņu attiecībā uz līdzcilvēkiem. Arī mīlestību viņi uztver kā svarīgu jūtu gammu, kuru izdzīvot ir liela laime.

Ar mīlestību,
LB

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru