25.07.2011. (SPARK konference)

Šis būs emocionāls ieraksts par pieķeršanos, reliģiju, karu, brīvību un mīlestību. Romāna cienīgs apraksts, bet tas nebūs romāns. Jau iepriekš minēju, ka beidzot esam visi 15 trainees šeit. Kā pēdējais ieradās ēģiptietis – izskatīgs, nedaudz tumšas ādas krāsas vīrietis, kurš nepārtraukti smaida, smejas, joko un rada pozitīvu gaisotni, bet pirms gulētiešanas saviem istabas biedriem saka, ka viņus mīl. Atklāsme par kultūru atšķirībām mani pārņēma seminārā spēles laikā. Tika izspēlēta etīde par diviem mīlniekiem, šķēršļiem viņu starpā, līdzekļiem kā tos pārvarēt un personām, kuras var palīdzēt vai traucēt. Pēc etīdes noskatīšanās katram subjektīvi vajadzēja izveidot varoņu rangu pēc vainīguma pakāpes. Lai izpildītu nākamo uzdevumu bija nepieciešams sadalīties 10 cilvēku grupās un kolektīvi izveidot varoņu rangu. It kā vienkāršs uzdevums, bet mēs nespējām vienoties. Kāpēc? Jo katram ir savi uzskati, pārliecība, principi un uzvedības skala, kuru ievērot. Katrs ir audzināts vadoties pēc tradīcijām, kultūras un sabiedrības. Kāpēc man visvainīgākā šķita grēcīgā meitene un jūrnieks, kurš izmantoja situāciju, bet ēģiptietim vainīgākā šķita māte, kura nedeva padomu savai meitai. Mums tika dotas piecas minūtes, lai vienotos, bet nespējām.
Kad nakts ballīte sāka apsīkt enerģijas apjoma ziņā, es ar ēģiptieti devos uz upi. Donava ir robežšķirtne starp Rumāniju un Bulgāriju, un šī upe atradās 10 minūšu gājiena attālumā no mūsu viesnīcas Calafadā. Interesantas emocijas mani pārņēma sēžot Rumānijas pludmalē un skatoties uz Bulgāriju. Bulgāru puse ir sākusi celt tiltu un tikusi apmēram līdz vidum, kamēr rumāņi ir ielikuši labi ja pamatus. Pludmale bija diezgan akmeņaina un netīra(nevar salīdzināt ar Latvijas jūras krastu). Lai tur vai kas, bet kompānija bija lieliska.
Cik bieži Tu aizdomājies par zemi, kurā dzīvo? Cik bieži Tu saki paldies, ka Tev ir sava valsts, valoda un tradīcijas? Vai Tu spētu dzīvot normālu ikdienas dzīvi, ja nepārtraukti dzirdētu ložu skaņas traucamies gar skolu, nezinātu vai rīt saņemsi pārtiku un tīru ūdeni? Es nespētu! Kā Tu vari gausties par politiķu nekompetenci un muļķīgajiem tautiešiem, kuri it kā visu dara nepareizi, bet nespēj pateikt paldies par to, ka esi dzīvs! Ko Tu esi darījis, lai ļautu justies laimīgai savai ģimenei vai vispār cilvēkiem kopumā? Vai Tu saki saviem ģimenes locekļiem – es Jūs mīlu? Ja pēc šo vārdu izlasīšanas jūti dusmas, vai meklē attaisnojumus, tad droši vari turpināt dzīvot koka kastē. Pārmaiņas sākas ar Tevi pašu! Pasaulē ir lielākas problēmas par „šodien negribu strādāt”, „stulbie politiķi neko nesaprot” vai „man beidzās cigaretes”. Šeit es varētu arī pieminēt vīrieša cieņu attiecībā uz sievieti un otrādāk, lai neizklausītos feministiska. Neuzskatu, ka reliģijai ir jāvalda pār cilvēku, bet reliģiski cilvēki ir mobilizētāki un izjūt lielāku cieņu attiecībā uz līdzcilvēkiem. Arī mīlestību viņi uztver kā svarīgu jūtu gammu, kuru izdzīvot ir liela laime.

Ar mīlestību,
LB

Ceļojums uz Sibiu

Sen neesmu veikusi jaunus paplašinātos ierakstus, bet tas tāpēc, ka twitters daļēji aizstāj manu dienasgrāmatu. Tātad, īss ieskats notikumu risinājumā līdz šim:
-aizvadījām savu pirmo gatavošanos "Healthy liestyle" sesijai
-veiksmīgi izturējām pirmo sesiju
-sagaidījām pēdējo EP no Ēģiptes (tagad esam visi 15)
-bijām 2 dienu ceļojum uz Sibiu (pilsēta Rumānijā)
-naktī pilsētas centrā spēlējām spēles un dejojām AIESEC dejas
-šodien no rīta skrējām un dārzā izpildījām pilates nodarbību
-iepirkos ar igauņu puikām
-gatavojamies otrajai sesijai
-rīt braucam uz 4 dienu AIESEC konferenci

Jūtos lieliski!

Ceturtā un piektā diena

Ceturtā diena bija pat ļoti intensīva mācību ziņā - izturējām 3 ļoti interesantas un aizraujošas sesijas, kuras aprakstīšu nedaudz vēlāk.
Vakarā bija welcome party. Apmeklējām 2 rumāņu klubus. 1. bija izsmalcināts klubs viesnīcā, kur skanēja tikai House mūzika un uz skatuves dejoja līgava (???). Tā es pavisam noteikti nesvinēšu savas kāzas. Vēlāk devāmies uz 2. klubu, kurā jau biju bijusi. Tajā skanēja sena mūzija ( Eye of the tiger; Highway to hell) un bija mājīga atmosfēra. Klubu bija pārņēmuši @ cilvēki un draudzīgi izklaidējās. Mēs (EP`s) kopā devāmies mājās pirms trijiem, lai šodien būtu spējīgi klausīties sesijas. Šodienas tēmas - Mastering logistics un Art of facilitation. Pirmā bija pārsteidzoši interesanta - uzzināju jaunu info par salīdzinoši seno ppt, kā arī īpašus tips&trics. Otrā bija pārāk gara un vērsta uz domāšanu, bet tomēr lieliska!
Pēc dažām minūtēm iesim uz lielo parku (viņš tiešām ir liels!)

Ar mīlestību,
LB

Day three

Today we had the first two trainings that will help us to prepare for the trainings. First session was about Presentations skills. The session actually was really interesting. I learned new things about hand gestures (stay in the globe), stabile position, facial expressions, encouraging the audience to say their opinion. The next session was about Training designs. At the beginning they split us in 4 groups and we had to make steps of how to make a dress and then present them. Afterwards we made steps of how to make, deliver training and what to do afterwards. Before – field, audience, theme research; making the ppt, materials, practical tasks etc.; rehearsal, check the place. During – adapt the situation; communicate with the audience; Q&A; follow-up. After – feedback; learning from mistakes; how to improve the delivery techniques. Afterwards we went to eat in fancy restaurant. At the evening we went to the park that actually is quite big. There we had the second “get to know each other” part, but it ended too quickly because of the ants. We agreed to continue the part at mansion, but it kind of stuck on a pause because the guys are cooking for tomorrow.
In an hour the meal for tomorrow is ready and we just had casual chat in the kitchen while Romanian AIESEC`ers and some EP`s (it`s the short name of us 14) are playing some games.

Vakar vakarā bijām vietējā bārā ar AIESEC Craiova cilvēkiem un klubā. Jāpiebilst, ka joprojām nebiju īsti gulējusi. Ārā devāmies ap 21niem. Bārs atrodas salīdzinoši tālu no mājvietas, lai gan es diezgan slikti orientējos un nosaku attālumus. Rumāņiem ir viena īpatnība, viņi smēķē visur un visu laiku, bet no 12 cilvēkiem, mēs neviens nesmēķējam (tikai izraēlietis reti sēķē cigārus). Viņu alus garšo ļoti līdzīgi Latvijas alum. Bārā nogurums sāka pārņemt Janu un igauņus. Es nolēmu sevi piespiest un palikt cik ilgi vien vajadzēs. Rumāņi centās integrēties mūsu vidū un intensīvi komunicēja - meitenes ir draudzīgas un cenšas visādi palīdzēt. Bārā mums bija rezervēts viss apakšstāvs - diezgan maza un piepīpēta telpa. Rumāņiem stāstījām par ceļojumu no lidostas un viņi bija pārsteigti. Paši ar to konkrēto vilcienu nebija braukuši. Vēlāk 4 izturīgākie jauniņie (poliete, nīderlandietis, irānis un es) devāmies uz klubu. Klubs bija pilnīgi tukšs, bet visi AIESEC cilvēki ātri iejutās un pārņēma to savā varā. Klubs neizskatījās īpaši modernizēts, bet bildes no tā jau atrodamas facebook. Aktīvi dejojām un centāmies sapazīties ar vietējiem AIESEC`iešiem. Dj lika diezgan senas dziesmas, piem., Black eyed pies - pump it ect., un vienu rumāņu dziesmu.
Mūs uz mājām pavadīja rumāņi un klejojoši suņi. Starp citu, suņiem ir auskari kā govīm, tas nozīmē, ka viņi ir sterilizēti.
No rīta pamodos 13os (!), pirmo reizi tik ilgi atļāvos pagulēt. Visu dienu kopā spēlējam kārtis un iepazīstam viens otru. Atbrauca arī 2 grieķu meitenes un gaidām brazīlieti.

Atgriezāmies no grupas pastaigas pa Cariovu. Starp citu, grupa šobrīd sastāv no 10 cilvēkiem - 5 igauņi, 2 latvietes, 1 poliete, 1 izraēlietis un 1 nīderlandietis. Rīt mums pievienosies vēl, laikam, 4 cilvēki.
Craiova ir skaista pilsēta. Pavisam noteikti, pirmais iespaids bija labāks kā par Bukaresti. Pilsēta atgādina vecu un nekoptu Rīgu. Negaumīgi salīmētas reklāmas, pārāk augsti trotuāri. Saldējums gan šeit ir garšīgs, un arī rumānietes ir skaistas (tās, kuras par sevi rūpējas). Par vīriešiem gan man vēl nav izveidojies iespaids, tātad dažādi. Šeit cilvēki nav tik tumši kā gaidīju un nav arī daudz čigānu, lai gan vispār viņi ir. Cilvēki diezgan neuzbāzīgi. Mašīnas un sabiedriskais transports gan šķiet diezgan aizvēsturisks. Tagad top mūsu pirmās kopīgās pusdienas.

Ierašanās Craiovā

Ar Janu igauņus sagaidījām Bukarestes lidostā plkst. 1.40. No vārtiem iznāca četri saguruši igauņi – 2 meitenes un 2 puiši. Viņi bija diezgan nerunīgi, jo atšķirībā no manām un Janas 4h Prāgas lidostā, viņiem nācās pavadīt 7h Varšavā. Nospriedām, ka neklausīsim norādījumiem un uz Craiovu brauksim pēc iespējas ātrāk. Plkst. 2.00 nolēmām iet gulēt, lai celtos 5 un mēģinātu pirkt biļeti uz pirmo autobusu uz staciju. No rīta nopirkām biļetes uz savienotajiem reisiem – autobuss uz pieturu 5.40, vilciens uz staciju 5.53., vilciens uz Craiovu 6.47 – samaksājot 59.00 rumāņu naudas vienības. Mini busiņš mūs ieveda dzīvojamā rajonā, tad augšā pa vienjoslas ceļu, kurš atgādināja liektas šaurās trepes. Tur mūs izsēdināja un teica, lai gaidām vilcienu, kamēr buss atpakaļgaitā mēģinās braukt lejā pa iepriekš minēto ceļu. Pēc 5 min piebrauca vilciens – sarkans, pamatīgi aprūsējis un ar lieliem caurumiem starp vagoniem, kur cilvēki cieši piespiesti cits pie cita un stikla. Kāpnes pavisam noteikti nebija piemērotas koferu nešanai. Vilciena durvis manuāli ver vaļā vīrietis, kamēr viņam blakus stāvošais intensīvi pīpē mūsu 6 netraucēts, un tas viss notiek vagona priekštelpā. Lieki piebilst, ka neviens nerunāja angliski un neprata pateikt, kad mums jākāpj ārā. Viņi pat prot lekt ārā no vagona, kad tas vēl nav apstājies un iekšā, kad tas jau uzsācis kustību – tā tiešām dzīvē notiek! Viss ļoti iekavējās un mēs galvenajā stacijā ieradāmies tikai 3 min pirms vilciena atiešanas uz Craiovu. Detalizētu stacijas aprakstu gan nevarēšu sniegt, jo lielā ātrumā skrējām tai cauri, mēģinot saprast, kur ir mūsu vilciens, jo joprojām neviens nerunāja angliski. Tad izdzirdējām pa skaļruni vajadzīgo nosaukumu un skrējām uz peronu – paspējām! Šajā vilcienā mums ir numurētas vietas, un pat biļetes 10 min pēc izbraukšanas jau pārbaudīja, atšķirībā no iepriekšējiem transportiem. Rumānijas daba pagaidām ne ar ko īpašu nepārsteidz, ja nu vienīgi ar savu civilizāciju. 10.00 būsim galā, jācer, ka mums būs pakaļ, jo pašrocīgi mainījām vilcienu uz ātrāku, par kuru jau paziņojām sagaidītājiem.

Šobrīd jau laimīga esmu plašā mājā, kurā dzīvošu turpmākos 2 mēnešus. Drīz iesim iepazīt Craiovu.